Kļūt par ūdenslīdēju nav bez riska. Viens, kas slēpjas, ir slāpekļa narkoze, kas ir īslaicīgs stāvoklis, kas var nopietni ietekmēt nirēja veselību. Slāpekļa narkoze rodas, nirējam ieelpojot gāzi, kas mainās, ieejot dziļumā zem 30 metriem. Ir daudz citu terminu, izņemot slāpekļa narkozi, piemēram,
narks, dzīļu sagrābšana, Martini efekts, un
inertās gāzes narkoze. Lai gan šis stāvoklis var ilgt īsu laiku, sekas uz ūdenslīdēja veselību nav joks.
Kā rodas slāpekļa narkoze?
Ieejot ūdenī, ūdenslīdēji ieelpo gāzi caur skābekļa tvertni, kas satur slāpekli, skābekli un citas gāzes. Nirējam ieejot dziļumā, kas pārsniedz 30 metrus, spiediens ūdenī palielinās. Tā rezultātā ieelpotā gāze var mainīties. Tāpēc vairums ūdenslīdēju, kuriem ir slāpekļa narkoze, jutīsies neērti ar tādiem simptomiem kā:
- Neskaidra redze
- Īstermiņa atmiņas zudums
- Sajūta kā piedzēries
- Nevar koncentrēties
- Ir eiforijas sajūta
- dezorientācija
- Samazināta muskuļu un nervu funkcija
- Pārāk koncentrējies uz noteiktām jomām
- halucinācijas
- Bailes vai panikas sajūta bez iemesla
- Samaņas zudums
- Nāves koma
Parasti sākotnējie slāpekļa narkozes simptomi būs jūtami, nirējam ieejot dziļāk par 30 metriem. Kamēr nenirt dziļāk, slāpekļa narkozes simptomi nepasliktināsies. Turklāt, nirējam atgriežoties virszemē, slāpekļa narkozes simptomi izzudīs paši. Taču, nirējam dodoties aptuveni 90 metru dziļumā, slāpekļa narkozes simptomi var kļūt nopietnāki. To ietekmē arī tādi slāpekļa narkozes simptomi kā neskaidra redze un dezorientācija, kas liek nirējam negribot nolaisties dziļāk. [[Saistīts raksts]]
Slāpekļa narkozes cēloņi
Līdz šim pētnieki nav īsti pārliecināti, kas izraisa slāpekļa narkozi. Tomēr saskaņā ar analīzi, kad ūdenslīdējs ieelpo gāzi, kad tā ir zem 30 metriem, palielinās arī skābekļa un slāpekļa spiediens asinīs. Līdz ar to nirēja ķermenī būs spiediens uz centrālo nervu sistēmu. Jo augstāks spiediens, slāpeklis iekļūs tauku audos smadzeņu nervu šūnās, tādējādi tiek traucēta signālu pārraide uz smadzenēm un no tām. Tāpēc grieķu valodā narkoze nāk no vārda "narke", kas nozīmē "nejutīgums". Šis stāvoklis var rasties ikvienam, īpaši tiem, kas nirst pietiekami dziļi. Ūdenslīdēja smadzenes reaģēs lēnāk, tādējādi tiek traucēta spēja pieņemt lēmumus. Tas arī pasliktina ūdenslīdēja koordināciju un atmiņu.
Kā novērst slāpekļa narkozi
Ikvienam nirējam ļoti labi jāzina, kādas sekas ir niršanas procesam, ko viņš veic. Papildus niršanas dziļuma pielāgošanai atbilstoši savām spējām ir vairākas lietas, ko varat darīt, lai novērstu slāpekļa narkozes rašanos:
- Pārliecinieties, ka pietiekami atpūtāties un uzņemat šķidrumu gan pirms, gan pēc niršanas
- Nenirt, ja jūsu ķermenis ir noguris vai nepiemērots, jo slāpekļa narkoze var saasināties
- Praktizējiet regulāri izjust slāpekļa narkozes simptomus
- Paceļoties virspusē, dariet to pakāpeniski un ieturiet 10-30 sekunžu pauzi ik pēc 10 metriem
- Pārliecinieties, ka esat silti pirms un pēc niršanas
- Noteikti noskaidrojiet, kā rīkoties ārkārtas situācijā
Atcerieties arī ūdenslīdējiem, ka nav tolerances pret slāpekļa narkozes simptomiem. Tas ir, ja kāds šodien nirst un nemaz nejūt slāpekļa narkozi, tas nenozīmē, ka tas pats notiks arī nākamajā dienā. [[Saistīts raksts]]
Piezīmes no SehatQ
Lai gan slāpekļa narkoze ir īslaicīgs simptoms, ir iespējama ilgstoša ietekme. Daži ūdenslīdēji var justies dezorientēti pat pēc atgriešanās uz virsmas. Citos gadījumos ūdenslīdēji var arī zaudēt samaņu un pat nonākt komā, vēl atrodoties ūdenī. Vienmēr pastāvēs iespēja, ka nirējs piedzīvos slāpekļa narkozi, vienkārši simptomi atšķiras. Ieejot ūdenī, pastāv dzīvības risks. Vispārīgs ieteikums ūdenslīdēju vidū ir izturēties pret slāpekļa narkozi kā pret ienaidnieku un pasargāt sevi no pārmērīgas ietekmes, zinot savas robežas.
