Katra cilvēka ķermenī ir bioloģiskais pulkstenis, kas katru dienu regulē dažādas fiziskas, garīgas un uzvedības izmaiņas. Šī orgāna darba pulksteni regulē smadzenes, kas sastāv no tūkstošiem nervu šūnu, kas palīdz sinhronizēt ķermeņa funkcijas un aktivitātes. Cilvēkam piekopjot veselīgu dzīvesveidu, organisma orgānu darba laiks var funkcionēt optimāli. Daudzas lietas ietekmē ķermeņa orgānu darba laiks, piemēram, miegainība, izsalkums, ķermeņa temperatūra, modrība, hormonu līmenis, asinsspiediens un ikdienas aktivitātes.
Zināt ķermeņa orgānu darba laiku
Dabiskais ķermeņa darba stundu cikls, kas pazīstams arī kā bioloģiskie ritmi, ir sadalīts 4 kategorijās:
Saskaņā ar žurnālu diennakts ritms ir 24 stundu cikls, kas ietver fizioloģiskos ritmus. Šis ritms regulē cilvēka ķermeņa ciklu, kas ir jutīgs pret gaismas un vides izmaiņām, piemēram, miega laika noteikšanu.
Dabiskais ritms, kas regulē, kad cilvēks iet gulēt un pamostas ik pēc 24 stundām, kas attiecas uz dienu un nakti
Bioloģiskie ritmi īsākos periodos un biežāk nekā diennakts ritmi
Bioloģiskie ritmi, kas notiek ilgāk par 24 stundām, piemēram, sievietes menstruālais cikls Ārējie faktori var ietekmēt arī ķermeņa orgānu darba laiku. Piemēram, saules gaismas iedarbība, noteiktu narkotiku lietošana, kofeīna patēriņš, tālsatiksmes lidojumi un citi.
Ķermeņa orgānu darba laika mehānisms
Katrs ķermeņa audi un orgāns darbojas saskaņā ar bioloģisko ritmu. Cilvēkiem diennakts ritms ir 24 stundu cikls, kas regulē, kad ēst, gulēt un daudz ko citu. Ķermeņa orgānu darba laiks ne tikai uztver ap sevi tumšos un gaišos signālus, bet arī citus faktorus. Ar šīm darba stundām organisms var paredzēt, kas notiks un kas jādara no rīta, pēcpusdienā, vakarā un naktī. Būtībā ķermeņa orgānu darba laiks dabiski pastāv, lai aizsargātu cilvēkus. Viņi signalizē, kad ir pienācis laiks mosties, kad ir pienācis laiks ieturēt pauzi un kad pienācis laiks atpūsties. No rīta līdz vakaram, kad cilvēki ir visproduktīvākie, šo orgānu darba laiks palīdz organismam darboties optimāli. Tāpēc, nodrošinot, ka ķermeņa orgāni strādā dabiski, cilvēkam būs labums no visiem aspektiem, tostarp no slimību profilakses. [[Saistīts raksts]]
Kas notiek, ja tiek traucēts organisma orgānu darba laiks?
Kad tiek traucēts organisma orgānu darba laiks, radīsies traucējumi organismā. Tas var notikt īslaicīgi tādu darbību dēļ, kas ir ārpus parastā laika, vai ilgstoši tādu prasību dēļ kā profesionālais darba laiks. Dažas no problēmām, kas var rasties, ja tiek traucēts ķermeņa orgānu darba laiks, ir:
Jet lag ir diennakts ritma traucējumi, kad cilvēks lido lielos attālumos pāri laika zonām. Parasti sekas ir grūtības aizmigt, regulēšana, kad justies izsalkušam un paēdušam, un grūtības koncentrēties.
Cilvēka garastāvoklis var tikt traucēts, ja viņa dabisko orgānu darba laiks nenotiek optimāli, piemēram, nekad netiek pakļauts saules gaismai. Tā rezultātā var parādīties dažādi psiholoģiski traucējumi, piemēram, depresija, daudzveidīgas personības
, vai sezonāli afektīvi traucējumi (VAD).
Likumsakarīgi, ka ķermeņa orgānu darba laiks regulē cilvēku gulēt vismaz 7 stundas naktī. Ja šis dabiskais ritms ir traucēts, var rasties miega problēmas, piemēram, bezmiegs
. Lai gan ideālā gadījumā organisma orgānu darba laiks netiek traucēts, tomēr ir daži apstākļi, kuru dēļ cilvēkam nav citas izvēles. Piemēram, cilvēki, kas strādā par medicīnas darbiniekiem, pilotiem, šoferiem, ugunsdzēsējiem, žurnālistiem un citiem. Ja cilvēka profesijā tiek mainīts orgānu darba laiks, piemēram, būt aktīvam naktī un atpūsties dienā, saprotiet, ka organismam ir nepieciešamas 3-4 dienas, lai pielāgotos. Lai to izdarītu, ieplānojiet šīs izmaiņas pēc iespējas vienmērīgāk, lai ķermenis varētu labi pielāgoties. Bet paturiet prātā, ka darbs, kas ilgst vairāk nekā 12 stundas, var kaitēt veselībai.
