Papildus sirds mazspējai un nieru mazspējai ir vēl viens nopietns stāvoklis, kas var būt dzīvībai bīstams, proti, elpošanas mazspēja. Elpošanas mazspēja ir stāvoklis, kad organisms nesaņem pietiekami daudz skābekļa, kas var izraisīt nāvi. Šis ārkārtas stāvoklis prasa tūlītēju medicīnisko palīdzību. Jo, ja to nekontrolē, tas var izraisīt svarīgu orgānu bojājumus un pat izraisīt nāvi. Tāpēc jums ir svarīgi zināt dažādas lietas par elpošanas mazspēju.
Elpošanas mazspējas cēloņi
Elpošanas mazspēja rodas, ja elpošanas sistēma nevar piegādāt skābekli asinīm un ķermeņa orgāniem. Tā kā dažādiem ķermeņa orgāniem, īpaši sirdij un smadzenēm, ir nepieciešamas ar skābekli bagātas asinis, lai tās darbotos pareizi. Stāvoklis vai slimība, kas uzbrūk elpceļiem, var izraisīt elpošanas mazspēju. Šis traucējums var ietekmēt muskuļus, nervus, kaulus vai audus, kas atbalsta elpošanu vai tieši uzbrūk plaušām. Ja elpošana ir traucēta, plaušas nevar pārvietot skābekli asinīs un viegli noņemt oglekļa dioksīdu. Šis traucējums var izraisīt zemu skābekļa līmeni vai augstu oglekļa dioksīda līmeni, vai pat abus. Šie apstākļi vai slimības ietver:
- Krūškurvja vai ribu traumas
- Narkotiku vai alkohola pārdozēšana
- Plaušu bojājumi, ieelpojot kairinošus dūmus
- Plaušu slimība vai infekcija, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) un pneimonija
- Muskuļu un nervu bojājumi, piemēram, muguras smadzeņu traumas, insults vai skleroze
- Skolioze vai citas mugurkaula problēmas, kas var ietekmēt elpošanā iesaistītos kaulus un muskuļus
- Asins plūsmas bloķēšana plaušās
- Aizrīšanās vai noslīkšana.
Papildus cēlonim ir arī vairāki faktori, kas var palielināt elpošanas mazspējas risku. Elpošanas mazspējas riska faktori ir ilgstošas elpošanas problēmas, smēķēšana, alkohola lietošana un elpošanas problēmas ģimenes anamnēzē. Tikmēr, ja Jums rodas elpošanas mazspēja, var rasties elpošanas mazspējas simptomi:
- Grūti elpot
- Grūti runāt
- Klepus
- Vāja
- Elpas skaņas
- Sirds pukstēšana
- bāla āda
- Nervozs
- Zilgani pirksti vai zilganas lūpas
- Svīšana
- Samaņas zudums
[[Saistīts raksts]]
Kam draud elpošanas mazspēja?
Cilvēku grupām ar tālāk norādītajiem veselības stāvokļiem ir lielāks elpošanas mazspējas risks:
- aktīvs smēķētājs
- ir ieradums pārmērīgi lietot alkoholu
- ģimenes anamnēzē ir līdzīgas slimības
- guvis mugurkaula, smadzeņu vai krūškurvja traumu
- ir imūna slimība
- kas cieš no plaušu vēža, astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS)
Elpošanas mazspējas veids
Var rasties divu veidu elpošanas mazspēja, tostarp:
1. tipa elpošanas mazspēja vai hipoksēmija
1. tipa elpošanas mazspēja vai hipoksēmija ir stāvoklis, kad skābekļa līmenis asinīs ir zems vai pārāk zems.
2. tipa elpošanas mazspēja vai hiperkapnija
2. tipa elpošanas mazspēja jeb hiperkapnija ir stāvoklis, kad skābekļa līmenis asinīs ir augsts vai pārāk augsts. Turklāt elpošanas mazspēju var atšķirt arī pēc tās parādīšanās ilguma. Elpošanas mazspējas veidi ir:
Hroniska elpošanas mazspēja
Hroniska elpošanas mazspēja turpinās. Šis stāvoklis attīstās lēnāk un ilgst ilgāk. Hroniska elpošanas mazspēja prasa intensīvu aprūpi. Šī elpošanas mazspēja izraisīs akūtu elpošanas mazspēju.
Akūta elpošanas mazspēja ir īslaicīga. Šis stāvoklis var attīstīties ātri un pēkšņi, un tam nepieciešama neatliekama palīdzība. Ja Jums rodas elpošanas mazspējas simptomi, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība vai pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar ārstu. Ārsts nodrošinās pareizu ārstēšanu jūsu sūdzībai.
Elpošanas mazspējas izraisītas komplikācijas
Elpošanas mazspēja var izraisīt vairākas citas iespējamās veselības komplikācijas.
- Sirds slimību komplikācijas, tostarp sirds mazspēja, sirdslēkme un perikardīts.
- Smadzeņu darbības traucējumi ko izraisa skābekļa trūkums ar komas, pat nāves risku.
- Plaušu darbības traucējumi ieskaitot plaušu fibrozi un pneimotoraksu.
Elpošanas mazspējas vadība
Viens no galvenajiem elpošanas mazspējas ārstēšanas mērķiem ir nodrošināt organismam pietiekami daudz skābekļa un izvadīt no plaušām oglekļa dioksīdu. Turklāt otrs mērķis ir ārstēt stāvokļa pamatcēloņu. Elpošanas mazspējas ārstēšanas iespējas, ko ārsti var darīt, ir:
Skābekļa terapija tiek veikta, lai palielinātu skābekļa līmeni asinīs. Šo skābekli var ievadīt caur deguna caurulīti, masku vai deguna kanulu.
Ventilators ir elpošanas aparāts, kas var iepūst gaisu plaušās, lai jūs iegūtu nepieciešamo skābekli. Turklāt šis rīks var arī iznest oglekļa dioksīdu no plaušām.
Traheostomija ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā ārsts izdara atveri kaklā un rīklē, lai ievietotu nelielu caurulīti elpošanas aparātam. Šī procedūra darbojas kā mākslīgie elpceļi un var atvieglot elpošanu. [[saistīti raksti]] Papildus glābšanas elpas nodrošināšanai ārsts nodrošinās arī tādu stāvokļu vai slimību ārstēšanu, kas izraisa elpošanas mazspēju. Piemēram, ārsts izrakstīs antibiotikas, ja elpošanas mazspējas cēlonis ir pneimonija, bronhodilatatorus, ja Jums ir astma, vai antikoagulantus, ja Jums ir asins recekļi. Katra pacienta izārstēšanas ātrums var atšķirties atkarībā no vecuma, iemesla, ārstēšanas ātruma un komplikāciju esamības vai neesamības. Tādēļ šim stāvoklim nekavējoties jāsaņem medicīniska palīdzība. Profilakse, piemēram, veselīga dzīvesveida ievērošana, nesmēķējot, joprojām ir galvenā atslēga, lai izvairītos no jebkāda elpošanas mazspējas riska.
