Muguras lejasdaļas sāpju cēloņi, kas jums jāzina

Sāpes muguras lejasdaļā ir otrā biežākā sūdzība aiz augšējo elpceļu sūdzībām, kuru dēļ pacienti nāk ārstēties pie ārsta. Tiek lēsts, ka gandrīz katrs cilvēks vismaz reizi dzīvē ir saskāries ar sāpēm muguras lejasdaļā. Sāpes muguras lejasdaļā, kas pazīstamas arī kā ar darbu saistīti muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi, ir sāpju sindroms, ko izraisa darbs vai aktivitātes, un tas ir biežāk vīriešiem. Saskaņā ar COPORD veikto pētījumu (Uz sabiedrību orientēta programma reimatisko slimību kontrolei) Indonēzijā muguras sāpju izplatības rādītājs vīriešiem ir 18,2%, bet sievietēm tas ir 13,6%. Pat 60% pieaugušo saskaras ar muguras sāpēm, ko izraisa sēdēšanas problēmas, kas rodas tiem, kas strādā vai veic darbības, kuras galvenokārt veic sēdus. Ilgstoša sēdēšana nepareizā pozā var izraisīt muguras muskuļu sasprindzinājumu un sabojāt apkārtējos mīkstos audus. Ja šis stāvoklis turpinās, tas var radīt spiedienu uz mugurkaula diskiem, kā rezultātā spilventiņi var izvirzīties uz āru un nospiest muguras nervus. Cilvēkam sēžot, maksimālā slodze ir 6-7 reizes lielāka nekā stāvot. Papildus ilgstošai sēdēšanai muguras lejasdaļā sāpes var izraisīt arī citas smagas darbības, piemēram, smagu priekšmetu celšana. Bieži vien ir nepareiza pozīcija, paceļot priekšmetus, kas atrodas zemāk. Ja grasāties pacelt priekšmetu, kas atrodas zemāk, vispirms jāsāk pietupties, pēc tam pacelt objektu. Pacientus ar sāpēm muguras lejasdaļā var ārstēt ar medikamentozo terapiju, fizioterapiju, minimāli invazīviem pasākumiem, līdz operācijai atkarībā no slimības smaguma pakāpes. Smagos pakāpēs parasti risinājums ir operācija. Taču daudzi cilvēki ar sāpēm muguras lejasdaļā pie ārsta nāk ar sūdzībām par mērenām sāpēm un nenozīmīgām radioloģiskām pazīmēm, ir lietojuši pretsāpju līdzekļus, daži arī veikuši fizioterapiju, taču sūdzības nav uzlabojušās. Šai grupai ir citas minimāli invazīvas iespējas, izņemot operāciju. Minimāli invazīvas procedūras papildus izmantošanai terapijā var izmantot arī kā diagnostiku, lai pārliecinātos, ka sāpju iespējamā izcelsme nav nieru, urīnpūšļa, dzimumorgānu, kuņģa-zarnu trakta apakšējo daļu vai apakšējo ekstremitāšu slimības. Viena no visplašāk izmantotajām minimāli invazīvām procedūrām ir astes epidurālā nerva blokāde. Šo darbību veic, injicējot zāles tieši skartajā nerva zonā. Darbību var atkārtot, ja pacientam noteiktā laika periodā rodas tādas pašas sūdzības. Cerams, ka pēc šīs darbības var samazināties pacienta sāpju pakāpe, kā arī pretsāpju līdzekļu lietošana, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt kuņģi. Pacienti ar sāpēm muguras lejasdaļā vispirms ir jāpārbauda neirologam, pirms tiek noteikts, vai ir nepieciešami minimāli invazīvi pasākumi. Šo darbību var veikt slimnīcā ar pilnu aprīkojumu. Tāpēc nekavējoties meklējiet ārstēšanu, ja ciešat no muguras sāpēm. Pastāvīga medikamentu lietošana ne vienmēr ir risinājums.