Vai esat kādreiz redzējis ārkārtas situāciju vai negadījumu, un apkārtējie cilvēki ir izvēlējušies klusēt un vienkārši vērot? Patiesībā nav nekas neparasts, ka cilvēki notikumus ieraksta slepeni. Šī parādība ir pazīstama kā
blakussēdētāja efekts vai blakussēdētāja efekts. Kas īsti ir šī parādība?
Zināt blakussēdētāja efekts
Blakusstāvēja efekts ir stāvoklis, kad cilvēki vilcinās palīdzēt vai apturēt ārkārtas situāciju citu cilvēku klātbūtnes dēļ. Jo vairāk ir aculiecinieku, jo mazāka iespēja, ka kāds no viņiem palīdzēs. Cilvēki mēdz viegli iejaukties, ja cilvēku pūlī ir mazāk vai vispār nav. Jēdziens
blakussēdētāja efekts To ierosināja sociālie psihologi Bibb Latané un John Darley pēc tam, kad atklājās jaunās sievietes Kitijas Dženovesas slepkavība Ņujorkā. 1964. gada 13. martā ap trijiem naktī Dženovese tikko bija atgriezusies no bāra vadītāja darba. Kad viņš sāka iet uz dzīvokļa ieeju, sērijveida slepkava, vārdā Vinstons Mozelijs, uzbruka un viņam nodūra. Dženovese vairākkārt sauca pēc palīdzības, taču neviens no dzīvokļa iemītniekiem viņam palīdzēt neiznāca. Faktiski tobrīd bija aptuveni 38 liecinieki, kas uzklausīja un bija liecinieki notikušajam. Uzbrukums sākās pulksten 3:20, un kāds policiju neizsauca līdz pulksten 3:50.
Paskaidrojums par blakussēdētāja efekts
Pēc Latané un Darley domām, atbildības izkliedēšana ir iemesls, kāpēc cilvēki ārkārtas situācijā izvēlas klusēt. Tas nozīmē, ka cilvēki būs vairāk motivēti palīdzēt, ja redz, ka citi ir gatavi iejaukties. Ja apkārt ir daudz liecinieku, pienākuma un atbildības sajūta palīdzēt mazinās. Pētījums liecina, ka tad, kad cilvēki ir vieni, palīdzības sniegšana citiem, kuriem ir problēmas, sasniedz 75 procentus. Bet, kad cilvēks nav viens, tikai 31 procents vēlas palīdzēt. Pastāv anonimitātes fenomens, kas rodas, kad cilvēki atrodas grupā vai pūlī. Viņi mēdz darīt lietas, ko nekad nedarītu, būdami vieni. Piemēram, vairāki Dženoves slepkavību aculiecinieki minēja iemeslus savai klusēšanai. Viņi teica, ka nevēlas iesaistīties vai domāja, ka upura kliedzieni ir tikai pāris, kas cīnījās.
Iemesls aiz muguras blakussēdētāja efekts
Izplatīti iemesli, kāpēc cilvēki ārkārtas situācijā izjūt atbildības izkliedi
(blakusskatītāja efekts) ietver:
- Bailes tikt ievilktam briesmās.
- Bailes tikt apvainotam vai apsūdzētam.
- Sajūta, ka viņam vai viņai nav spēka vai spēju palīdzēt, piemēram, stājoties pretī bruņotiem vainīgajiem un cīnoties pret tiem.
- Redzot citu cilvēku reakcijas, lai saprastu patieso situāciju. Ja otrs nešķiet pārāk noraizējies, viņš pieņems, ka viss nav pārāk slikti, un nejūt vajadzību pārāk daudz palīdzēt.
- Pieņemot, ka otra persona ir kvalificētāka, lai palīdzētu.
Cilvēks mēdz palīdzēt, ja pazīst cietušo, viņam ir pašaizsardzības prasmes, pieredze un medicīniskā izglītība, kā arī ir cietis līdzīgā situācijā.
Kā novērst blakussēdētāja efekts?
Vispirms jums ir jāsaprot, ka parādība
blakussēdētāja efekts tas ir īsts. Kad redzat ārkārtas situāciju (piemēram, negadījumu vai vardarbību), saprotiet, ka citu cilvēku reakcija var ietekmēt jūsu uzvedību. Pēc tam nekavējoties sniedziet apzinātu palīdzību jebkurā formā. Bet jums ir arī jāpaskatās apkārtējā situācija. Ja šķiet pārāk bīstami, jāzvana uz neatliekamās palīdzības numuru vai jālūdz palīdzība apsardzei. Ja esat aktīvs novērotājs, citi cilvēki būs gatavi palīdzēt. Tas būs efektīvāk, ja pozicionēsiet sevi kā vienīgo atbildīgo un sniegsiet norādījumus citiem aculieciniekiem, lai sniegtu palīdzību. Dažreiz ārkārtas situācija ir jārisina ātri, un nav laika sēdēt un gaidīt.
Ko darīt, ja jums ir vajadzīga palīdzība?
Taktika, kuru varat izmantot, ir īpaši lūgt palīdzību vienam cilvēkam no pūļa, pat ja jūs viņu nepazīstat. Izveidojiet acu kontaktu un sakiet, ka lūdzat viņam palīdzību. Šādā personiskā veidā citi cilvēki labprātāk jums palīdzēs.
Piezīmes no SehatQ
Blakusstāvēja efekts Tas liek cilvēkiem domāt, ka jo vairāk cilvēku būs liecinieki ārkārtas situācijai, jo vairāk cilvēku palīdzēs cietušajam. Taču realitāte ne vienmēr ir tāda. Esiet tas, kurš uzņemas iniciatīvu, lai palīdzētu, kad notiek sliktas lietas. Ja lietas kļūst pārāk bīstamas, var būt noderīgi zvanīt arī uz neatliekamās palīdzības numuru vai policiju.
