Ja jūs pierakstītu, kādas lietas var likt cilvēkam pārāk daudz uztraukties, saraksts varētu būt ļoti garš. Dažiem cilvēkiem ir tādi, kas var dzīvot mierīgu dzīvi, pārāk neuztraucoties. Tomēr tiem, kam ir tendence pārāk daudz uztraukties, ir pienācis laiks pielietot tādas stratēģijas kā atsevišķa laika piešķiršana, kad jāuztraucas, un izskaidrot to rakstiski. Lielākā daļa cilvēku pavada daudz laika, uztraucoties par savu veselību, finansēm, darbu, ģimeni un pat citām lietām, kas var nenotikt. Neatkarīgi no satraukuma veida ķermeņa reakcija paliek nemainīga, proti, palielināsies stresa līmenis.
Kāpēc uztraukties ir pārāk slikti?
Papildus stresa izraisīšanai pārmērīga uztraukšanās var arī nozagt laimi un izraisīt to, ka cilvēkā dominē nesvarīgas negatīvas jūtas. Nereti cilvēki, kuri pārmērīgi uztraucas, palaiž garām dažādas iespējas, kas viņiem ir apkārt. Nemaz nerunājot par to, vai bažas ir saistītas ar lietām, kas ir ārpus kontroles. Lai gan raizes ir cilvēciskas, ja tās ir pārmērīgas, tās var izraisīt depresiju. Viss ir redzams no negatīvās puses un var ietekmēt viņa garīgo veselību. Pārāk neuztraucoties padarīs cilvēku produktīvāku un nevilcināsies. Lai gan tas ir neredzams, uztraukums var pārņemt cilvēku un pavadīt diezgan ilgu laiku, neko nedarot.
Kā pārtraukt pārāk daudz uztraukties
Lai noteiktu ierobežojumus tam, kad jāuztraucas un kad pārspīlēt, mēģiniet praktizēt dažus no šiem veidiem:
1. Ieplānojiet laiku, kad jāuztraucas
Kad jūtaties pastāvīgi noraizējies un nemierīgs, mēģiniet analizēt, cik svarīgi ir ilgstoši būt raižu priekšmetam? Pēc tam norādiet grafiku un laika ierobežojumu, cik ilgi varat uztraukties. Piemēram, atvēlot 15 minūtes dienā satraukumam. Tādējādi vienmēr, kad jūtaties noraizējies ārpus atvēlētā laika, jūs varat nekavējoties atgriezties "reālajā pasaulē". Ne tikai tas, ka prāts netiek aizņemts tikai tāpēc, lai pārāk daudz uztraukties un varētu darīt citas lietas, kas ir produktīvākas.
2. Pieraksti savas bažas
Ļoti reti uztraukums var sniegt problēmas risinājumu. Jo prāts nevar būt koncentrēts un produktīvs. Šim nolūkam mēģiniet pierakstīt visas rūpes, it kā jūs iztukšotu savas smadzenes, lai slogs nebūtu pārāk dominējošs. Rakstot problēmu sarakstu, atrodiet problēmas sakni. Vai varētu meklēt risinājumu? Ja tas ir kaut kas ārpus kontroles, vairs nav jāuztraucas. Koncentrējieties uz to, ko var mainīt vai dot risinājumu.
3. Meklējiet īstermiņa risinājumus
Ir tūkstošiem lietu, kas kādam varētu sagādāt bažas, izveidojiet sarakstu, kuras var izstrādāt īstermiņā. Vai tas būtu katru dienu, nedēļu vai mēnesi. Šis process palīdzēs prātam vairāk koncentrēties uz risinājuma atrašanu, nevis tikai tā apdomāšanu.
4. Meklējiet produktīvas aktivitātes
Ja sāc pārmērīgi uztraukties, iespējams, ka tev ir pārāk daudz brīvā laika, ko vajadzētu piepildīt ar produktīvām aktivitātēm. Turpiniet meklēt veidus, kā palikt aizņemtam un aktīvam. Sauciet to par vingrinājumu, kas var palielināt enerģiju, lai ražotu endorfīnus. Jums nav jānodarbojas ar sportu, vienkārši izvēlieties citas aktivitātes, kas nav pilnīgi saistītas, piemēram, grāmatas lasīšana vai nodarbošanās ar kādu hobiju, kas ilgstoši atstāts novārtā.
5. Runājiet ar uzticamu personu
Ja tā, pārrunājiet savu bažu avotu ar tuvāko un uzticamo personu. Šī metode var palīdzēt izteikt to, kas bloķē jūsu prātu, kā arī uzklausīt padomus no tiem, kuri var aplūkot situāciju citā kontekstā.
6. Relaksācija
Apgūstiet relaksācijas paņēmienus atbilstoši individuālajām vēlmēm. Dažiem patīk atpūsties, klausoties mūziku, meditējot, jogu, elpošanas vingrinājumus vai vienkārši skatoties savus iecienītākos šovus. Meklējiet lietas, kas padara prātu mierīgāku un ērtāku, vienlaikus spējot aizmirst pārmērīgas raizes izraisītājus. [[saistīts raksts]] Mācīšanās, kā pārtraukt pārāk daudz uztraukties, nenotiks vienā dienā, taču tas var pilnībā mainīt jūsu dzīvi. Ja daži no iepriekšminētajiem nelīdz, lai mazinātu pārmērīgu satraukumu, saruna ar profesionālu terapeitu var palīdzēt.
