Televīzija ir viens no populārākajiem izklaides veidiem gan pieaugušajiem, gan bērniem. Televīzijā tiek rādīti dažādi raidījumi, kas bērniem liek justies kā mājās, tos skatoties. Daži bērni pat pavada daudz laika, vienkārši skatoties televizoru. Tiek uzskatīts, ka tas negatīvi ietekmē bērna fizisko un garīgo veselību. Vai tiešām bērni var skatīties TV?
Bērni skatās TV, vai ne?
Ļaujot bērniem skatīties televizoru pirms 18 mēnešu vecuma, tas var negatīvi ietekmēt. Ekrānu skatīšanās, tostarp televizora skatīšanās, līdz 18 mēnešu vecumam ilgstoši negatīvi ietekmē bērnu valodas attīstību, lasīšanas prasmes un īstermiņa atmiņu. Šī iemesla dēļ Amerikas Savienoto Valstu Pediatrijas akadēmija (APA) iesaka ekrāna ilgumu (
ekrāna laiks) bērniem, proti:
- Zīdaiņiem un maziem bērniem līdz 18 mēnešu vecumam nav pieejams ekrāna laiks.
- Tikai neregulārs ekrāna laiks ar vecākiem mazuļiem vecumā no 18 līdz 24 mēnešiem.
- Ne vairāk kā stundu ekrāna laiks pirmsskolas vecuma bērniem kopā ar vecākiem. Izrādei ir jābūt arī izglītojošai programmai, kas var attīstīt viņu prasmes.
- Nodrošiniet konsekventus laika ierobežojumus bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 līdz 18 gadiem, piemēram, ne vairāk kā 4 stundas dienā, lai skatītos televizoru, lai netraucētu viņu miega laiku vai padarītu viņus fiziski neaktīvus.
Tas ietekmē ne tikai mācīšanās spējas, bet arī dažādas negatīvas sekas, kas var rasties bērniem, ja viņi bieži skatās televizoru. [[Saistīts raksts]]
Televizora skatīšanās bērnu negatīvā ietekme
Televizora skatīšanās bērniem patiešām var sagādāt prieku, taču tai var būt arī negatīva ietekme. Dažas no negatīvajām sekām, kas bērniem var rasties televizora ieraduma dēļ, proti:
Parasti bērni nevar atšķirt fantāziju no realitātes, tāpēc, kad viņi skatās kaut ko biedējošu vai vardarbīgu, tas var izraisīt bezmiegu un murgus. Televizora skatīšanās ir saistīta ar miega modeļu izmaiņām un miega traucējumiem bērnu un pusaudžu vidū. Tomēr regulārs miega grafiks ir svarīga veselīga miega sastāvdaļa.
Bērniem, kuri pie televizora pavada vairāk nekā 4 stundas dienā, ir arī lielāka iespēja, ka viņiem ir liekais svars mazkustības dēļ. Skatoties uz ekrāniem, tostarp skatoties televizoru, bērni nepārvietosies aktīvi un mēdz
uzkodas. Ne tikai, bērni redz arī dažādas reklāmas, kas mudina ēst neveselīgu pārtiku, piemēram, kartupeļu čipsus un mazkaloriju dzērienus, kas bieži vien ir viņu iecienītākās uzkodas. Skatoties televizoru, arī vielmaiņas ātrums ir zemāks nekā miera stāvoklī, tāpēc, skatoties televizoru, cilvēks sadedzinās mazāk kaloriju nekā vienkārši mierīgi sēžot. Pētījumi liecina, ka, samazinot bērnu TV skatīšanās paradumus, ir mazāks svara pieaugums un ķermeņa masas indekss. Bērna izvešana ārā ir lielisks veids, kā uzturēt bērnam veselīgu svaru.
Parāda uzvedības problēmas
Bērni, kuri televīzijā redz vardarbīgus šovus, mēdz izrādīt agresīvu uzvedību, jūt, ka pasaule ir biedējoša, un uztraucas, ka ar viņiem notiks kaut kas slikts. Televīzijas varoņi arī bieži izrāda sliktu uzvedību, piemēram, kaujas, dzer vai smēķē, ko bērni var atdarināt. Pētījumi liecina, ka tīņi, kuri televizorā skatās seksuāli divdomīgas pārraides, biežāk sāk seksu agrāk nekā viņu vienaudži, kas to neskatās. Tikmēr cigarešu reklāmas vai cilvēki, kas smēķē TV šovos, var mudināt bērnus atdarināt, jo viņiem šķiet, ka sabiedrība šo uzvedību pieņem. Saikne starp televīzijas skatīšanos un vecumu, sākot smēķēt, bija spēcīgāka nekā ar smēķējošiem draugiem, smēķējošiem vecākiem vai dzimumu. Pētījumi liecina, ka filmu varoņu smēķēšana var palielināt iespējamību, ka skatītāji smēķēs cigaretes. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki uzraudzītu, kā bērni skatās, un noteikt TV skatīšanās laika ierobežojumu, lai viņi nepavadītu pārāk daudz laika pie ekrāna. Izvēlieties programmas, kas ir izglītojošas un īpaši paredzētas bērniem, piemēram, mācīt valodas vai rēķināšanas prasmes. Vecākiem arī pārliecinoši un godīgi jāsniedz izpratne bērniem par bērnu skatītajiem raidījumiem. Būtu labāk, ja vecāki neļautu saviem bērniem skatīties TV raidījumus, kuros ir vardarbības elementi. Bērniem stāstīšana, dziedāšana, lasīšana, mūzikas klausīšanās un spēlēšanās ir daudz svarīgāka viņu attīstībā nekā televizora skatīšanās.
